Ir tāda mīkla par dārza tēmu: “Kas sākumā sparīgi aug uz priekšu, bet tad pēkšņi dzeltē, vīst un vispār vairs negrib augt?” Pareizā atbilde — gurķi
Nu kas tad vēl? Lai cik censtos, katru gadu ar tiem kaut kas nav kārtībā. Te lapas ar plankumiem, te kāts kā želeja, te vispār viss krūms noliekas. Pazīstami?
Man arī ir gadījies — stādījumi izskatās tā, it kā būtu pārcietuši vētru. It kā viss pēc grāmatas — pārbaudītas sēklas, laba augsne, dobes mēslotas, bet gurķi skumst. Sāku pētīt — izrādās, iemeslu var būt vesels vilciens ar piekabi. Dalos novērojumos — izpētīsim kopā, kāpēc gurķi dzeltē, kalst, neaug un ko ar to visu iesākt.
1. Gurķiem dzeltē lapas
Dzeltena lapa — tā nav vienkārši rudens tematika, bet gan sauciens pēc kaut kā. Iemeslu var būt vairāki:
Uzturvielu trūkums. Viss vienkārši — augam ir izsalkums. It īpaši, ja augsne ir nabadzīga vai rudenī nav ielabota ar organiku. Risinājums: mēslojiet ar amonija salpetri. Tikai ne par daudz — ēdamkarote uz spaini ūdens, ne vairāk.
Pārlaistīts. Mums patīk “uz katru gadījumu” uzliet desmit litrus — “ja nu sausums”. Un tad saknes nosmok. Risinājums: uzrušiniet dobi, ļaujiet zemei elpot. Un nelaistiet katru dienu, ja laiks ir vēss.
Kāda kaite. Lapas nav tikai dzeltenas, bet ar plankumiem, rakstiem, it kā kāds būtu uzlējis krāsu — tas ir tas. Palīdz biopreparāti . Var lietot gan uz lapām, gan zem saknēm.
Par daudz augļu aizmetņu. Neticēsiet, bet arī tas ir iespējams. Ja trūkst barības vielu, bet augs grib ražot pilnā sparā — tas pārslodzes dēļ sāk nīkuļot. Risinājums: komplekss mēslojums reizi nedēļā — un būs raža bez zaudējumiem.
2. Kāpēc gurķi kalst
Tas jau ir “interesantāk”. Īpaši, ja kalst nevis lapu gali, bet viss krūms. Neregulārs laistīšanas režīms. Te par maz, te par daudz. Gurķiem ir maigas saknes, nepatīk šūpoles. Risinājums: regulāra laistīšana, vēlams no rīta vai vakarā. Skatieties pēc laika apstākļiem, bet nepārspīlējiet.
Sakņu bojājums pārstādīšanas laikā. Īpaši, ja pārstādīts pavirši. Palīdz mulčēšana — ar salmiem, zāli, skaidām. Saknēm vieglāk un siltāk.
Kaitēkļi. Lāčtārpi, drātstārpi, maijvaboļu kāpuri — tie visi var grauzt saknes. Kā cīnīties: mehāniski — izrakt un izmest. Tautas metodes — sīpolu mizas, ķiploku ūdens. Ja nopietns kaitēkļu daudzums — lietojiet preparātus..
3. Gurķi neaug
Stāv kā iemieti. Ne turp, ne šurp. Kā es pirmdienās. Auksta augsne. Gurķi ir siltum mīļi. Ja naktī +5, dienā +12 — viņi guļ. Ko darīt: gaidīt siltumu. Vai siltināt dobi — apakšā salmus, pārsedziet ar agrotīklu. Strādā.
Laistīšana ar aukstu ūdeni. Klasika. Ņēmāt mucu, ielējāt ledainu ūdeni no akas un — uz lapām! Gurķi klusē un domā: “Par ko?” Risinājums: ūdenim jābūt siltam — nostādinātam, sasildītam saulē. Vismaz ne ledainam.
4. Gurķi vīst pēc iestādīšanas
Pirmā problēma notiek jau nākamajā dienā pēc stādīšanas atklātā zemē. Jūs stādāt savus dēstiņus, priecājaties — skaisti! Bet no rīta tie jau kā izvārītas lupatas. Visticamāk, vainojamas saknes — precīzāk, kā tās tika pārstādītas. Gurķiem ļoti nepatīk, ja tiek traucēts sakņu kamols. Satraucāt — viss. Vīst un cieš kā pēc neveiksmīga randiņa.
Ko darīt: Noēnot stādus — īpaši karstā dienā. To var izdarīt vienkārši: ar vecu palagu, agrotīklu, pat apgrieztu spaini — galvenais, lai saule nežilbina. Un katru dienu laistīt, uzmanīgi, bez pārmērībām, bet regulāri. Pēc pāris dienām atžirgs.
Vēl viens nianses moments: dažkārt stādi vīst vienkārši no krasas vides maiņas — no siltas palodzes uz vēsu un vējainu grunti. Ja iespējams, pieradiniet augus pakāpeniski — dienā iznesiet ārā, naktī ienesiet atpakaļ, lai šoks nav tik straujš. Tā pielāgošanās būs maigāka.
Vēl 3 risinājumus meklē otrajā lapā…
